Es joprojām ar katru reizi atklāju sev kādu jaunu Kalnā “šķautni” vai īpašību (tas ir tāpat kā kāpt vienā kalnā, bet pa dažādām takām) Bet nemainīgs paliek tas, ka man tā ir kļuvusi par “vietu”, kurā vienmēr ir patīkami atgriezties un būt ar cilvēkiem, kurus ir prieks satikt. Paldies par dažādību un kvalitāti. Skaidrs, ka aiz tā visa stāv arī liels darbs, kas prasa gan laiku, gan personīgu atdevi. Novērtēju. Lai nākamie 5 vēl skaistāki un radošāki, ar jaunām virsotnēm, kas izaicina!
Jau pāris gadus pieņēmu aicinājumu būt arī “Kalnā” organizatoriskajā komandā un ir bijis prieks redzēt, cik ļoti daudz cits no cita esam mācījušies un cik daudz svētību ir saņemts šajā laikā. No sirds esmu pateicīga par visiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kurus esmu sastapusi, darbojoties “Kalnā”. Manuprāt, kustība “Kalnā” ir Dieva dāvana Latvijas iedzīvotājiem un ir liela svētība. Šī platforma ir nepretenciozs atspoguļojums, kā pilnveidot sadraudzību dažādu cilvēku starpā, pozitīvi transformēt dažādus ne vienmēr atbilstošus patiesībai sabiedrības priekšstatus un būt ar iniciatīvu, iesaistīties un darīt. Manuprāt, kustības “Kalnā” viens no mērķiem ir arī radīt pārmaiņas “patēriņa kulta” sabiedrībā – jo mēs aizvien darbojamies uz brīvprātības principa, nedarbojamies ar citiem motīviem kā vien citu cilvēku labā un laika gaitā esam pierādījuši, cik ļoti daudz nosaka cilvēku pašu iniciatīva un vēlēšanās kalpot kopējam sabiedrības labumam, spēja sadarboties un būt komandā. Brālīgums, vienotība un cieņa – tās ir, manuprāt, skaistākās kustības “Kalnā” vērtības, par kurām esam pastāvējuši un pastāvēsim. Prieks par to, ka kustība “Kalnā” laika gaitā ir tikai pilnveidojusies un novēlu ikvienam, lai izdodas piedzīvot “Kalnā” misijas un vērtību bagātību.
Kustība Kalnā ir vieta, kur var labi pavadīt laiku jauku cilvēku lokā, piedzīvot mieru un patīkamas emocijas. Esot “Kalnā”, varu nedomāt par ikdienas gaitām. Ir kopīga atpūta pludmalē, svētku svinēšana, notiek lietas un pasākumi, kas patiesi neliek justies vientuļam. Ir arī kristīgi pasākumi, kas liek aizdomāties un pat sakārtot sevī iekšējās domas. Tā ir vieta, kas silda sirdi, ļauj satikt cilvēkus, iepazīt vienam otru tuvāk. Vienmēr patīkami noskatīties, kā cilvēki piedomājuši par telpu izrotāšanu un dekorācijām. Tas ļoti priecē. Pateicība Dievam par visu, ko esmu saņēmis!
Kalnā iet jautri! Tas ir pasākums, kur piedzīvoju prieku no tā, ka esmu kopā ar cilvēkiem, kas patīk, un mēs darām kopā lietas, kas mums patīk.
Kustībā “Kalnā” esmu jau no paša pirmā atklāšanas pasākuma. Kaut kā nemanot sirdī iekrita vārdos neaprakstāma sajūta, ka kustībā “Kalnā” es varu atrast to, pēc kā ilgojos un ko neatradu pasaulīgos pasākumos. Pēdējos pāris gadus esmu pieņēmusi izaicinājumu būt “Kalnā” komandas kodolā, jo sirdsbalss ilgu laiku čukstēja, ka arī man ir jāiesaistās un jādara daudz, daudz vairāk, lai šo dārgumu nodotu tālāk arī citiem.
Sākumā par “Kalnā” domāju – kas tas tāds? Paskatījos, kas notiek. Man patīk veids, kādā šie pasākumi ir veidoti, ka tie ir tematiski un interesanti. Paši komandas biedri bija draudzīgi un atvērti. Piesaistīja tematiskais un intelektuālais, patika, ka ir vērtības. Sākumā neplānoju iesaistīties, taču tagad esmu viena no komandas kodola, kas organizē un veido tikšanās reizes.
Doma par kristīgiem pasākumiem jauniešiem 25+ radās 2013. gada Sv. Marijas Magdalēnas draudzes svētceļojumā uz Aglonu. Bijām 5 cilvēki, kas vēlējās šo ideju attīstīt un tādejādi kaut kur dziļi sirdī šo “svētceļojuma sajūtu” paturēt ilgāk, ieviest ikdienā, satiekot un daloties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Tajā brīdī sapratām, ka patiesībā mūsu vecuma jauniešiem nav īsti iespējas un vietas KUR satikties. Tāpēc priecājāmies par pr. Andra Kravaļa svētību mūsu iniciatīvai. Jau no pirmsākumiem katrs “Kalnā” vakars izvērtās ļoti īpašs un piepildīts. Liels prieks, ka tas tā arī turpinās! “Kalnā” vienmēr būs jākāpj. Katru reizi tas ir jāatklāj no jauna, kopā piedzīvojot, dodot un saņemot – kopā augot! Mēs katrs kādā noteiktā dzīves posmā varam izrādīties ceļazīmes viens otram, tāpēc aicinu visus, kurus tas uzrunā, turpināt kāpt un tikties “Kalnā” 🙂 !”
Man bija tas prieks būt klāt ‘’Kalnā’’ pirmsākumos, kad no mazas sēkliņas, kas bija kā ideja iesēta Svētceļojuma laikā, tapa par realizētu aicinājumu. Pirms kādiem vairākiem gadiem tika iets Svētceļojumā uz Aglonu. Šajā grupā satiku daudz jaunus cilvēkus, kurus Baznīcā agrāk netiku redzējusi, vai arī nepamanīju. Šis Svētceļojums tiešām bija Svētīgs tieši iepazīstot jaunus cilvēkus, ar kuriem bija ļoti sirsnīga, viegla, draudzīga sadraudzība. Tāds Svētā Gara prieks, kad satiec ‘’savējos”, jo varēja just, ka esam +/- vienaudži, līdzīgi domājoši utt. Šīs (jaunās) sastaptās kompānijas vidū bija Rihards, Liene, Aija un Santa. Pēc šī Svētceļojuma Rihards mūs paaicināja uz tikšanos, jo Viņa Sirdī bija dzimusi ideja, ar kuru tad Viņš vēlējās padalīties tuvāk.
Zinu, cik ļoti spēcīgi vari būt aizrauts ar to, ka tieši Svētceļojumā Dievs ieliek kādu īpašu aicinājuma nodoma realizēšanu. Tā piemēram esmu iestājusies RARZĪ, tā esmu kādu ilgi sevī nesušu uzdevumu lūgšanā nobriedinājusi, līdz tam, ka to kļūst iespējams realizēt.
Tā arī šeit, bija skaisti vērot, cik Dievs bija spēcīgi uzrunājis Rihardu par tādas sadraudzības platformas izveidi Katoļu Baznīcā. Tajā laikā bija jauniešiem tikšanās vieta, bet tādiem jau ‘’nobriedušākiem’’ jauniem cilvēkiem, kur satikties, neformālā gaisotnē būt, dalīties, noklausīties kādu saturīgu liecību, vai vienk. kopā pabūt, vēl nebija. Bija dažādas lūgšanu kopienas, grupas, iespējas piedalīties rekolekcijās utt., bet tāda ekumēniski atvērta sadraudzībai vieta ar dažādu pasākumu klāstu bija kas jauns un brīva niša.
Viņš padalījās par šo jaunpiedzimušo vīziju, tāds mazliet apjucis par to, kā to realizēt, lūdza mūs tikko Svētceļojumā iepazītās būtnes sagatavot savu refleksiju par šo ideju.
Protams bijām pilnīgi vienisprātis, ka šī ideja ir brīnišķīga, bet sapratām, ka tā realizēšanai ir nepieciešami dažādi resursi – kā komanda, kas patstāvīgi dara/ organizē, telpas, laiks utt. Tā mēs sākām lūgties par to, vienoties par kopēju redzējumu…nosaukumu un visiem tālāk jau ar šī projekta iedzīvināšanas plāna punktiem.
Jā, tas protams ir veselas liecības vērts stāsts. Zinu, ka tas ir skaists Dieva Plāns, kā Viņš mūs vadīja, kā caur šo “Kalnā” izveidošanos pie katra no iesaistītajām pusēm ir īpaši strādājis, slīpējis, mainījis utt.
Šī sākotnējā vīzija apauga ar ļoti daudz skaistiem notikumiem, tikšanām, sarunām, kopību, jaunām patiesām draudzībām. Kalnā izjutu to, ka Baznīca ir viena liela Dieva ģimene, un Debesu Tēva ilgas, lai mēs brāļi un māsas iepazīstam viens otru un lai arī tie, kas apzināti vai neapzināti ilgojas pēc Viņa, varētu tikt maigi, caur sadraudzību pievesti, lai varētu mērot šo kopējo ceļu, kuras Mērķis ir Kalna virsotne, no kura paveras plašumi, tālienes un pats svarīgākais Personīga satikšanās ar Kristu.
Arī tagad, kad vairs neesmu piesaistīta pie organizatoriskām lietām, Kalnā kalpojumu atceros ar patiesu prieku, kas ir mācījis mani, piepildījis un devis gandarījumu. Ir liels prieks, ka jebkurš var iesaistīties sajutis aicinājumu un ar atbildību sirdī redz to, kā iespēju arī nest Labo vēsti! Ļoti priecājos, kā Svētais Gars darbojas un viss mainās un aizvien jauni cilvēki var iepazīties, iesaistīties un atvērties jauniem izaicinājumiem un sadraudzībai. Lai Dievs turpina savu iesākto un pilnveido ‘’Kalnā’’ iespējas sapulcināt aizvien jaunus Dieva bērnus savā patvērumā, lai Slavētu un Līksmotu!!!
“Atceros vienā no pirmsgavēņa ballēm arhibīskaps Z.Stankevičs uzsvēra, ka mēs, kristieši, baznīcas vidē komunicējam pārsvarā vertikāli – es un Dievs, bet vajag palūkoties arī blakus uz citiem kristiešiem un komunicēt horizontāli. Tā vizuāli sanāk krusts. Un ja baznīcā lūdzās un arī draudzējās, veidojās pāri, tad viss ir kārtībā. Jo ja kādu no komunikācijām neveic, tad krusts neveidojās. ”Kalnā” to ņēma kā pamatu, ka obligāti ”Kalnā” pasākumos ir ierēķināts laiks sadraudzībai, kad cilvēki savā starpā var brīvi pačalot. Mans ieteikums, kāpēc apmeklēt kustības “Kalnā” pasākumus – lai ļautos draudzībai, priekam un arī – iespējai satikt savus dzīvesbiedrus. Ir tik labi, ka ir kur atpūsties un pabūt sadraudzībā kopā tā, kā atbilst patiesai cilvēka cieņai.”
Viena no vietām, kur Dievs var dāvāt bezgalīgas dāvanas iedvesmojot uz brīnišķīgiem darbiem un idejām ir svētceļojums! Un ideja par kustību “Kalnā” dzima tieši svētceļojuma laikā uz Aglonu, kas bija 2013.gada vasarā. Šajā svētceļojumā es ieguvu jaunus draugus un pārnākot mājās, mēs kopā sākām domāt, kā īstenot ideju, kas dzima Rihardam Miķelsonam. Interesantākais ir tas, kā radās šīs brīnišķīgās kustības nosaukums! Komandā mēs bijām vairāki cilvēki, kad sanācām kopā, lai izlemtu par nosaukumu visiem idejas rosījās ap vārdu “kalns”. Šķiet, tā bija Dieva zīme, ka nosaukums “Kalnā” būs īstais.
Kustība “Kalnā” rīko daudz un dažādus interesantus pasākumus, ar dažādām tematikām jauniešiem, kas nu jau sasnieguši 25 + gadus (tas gan nenozīmē, ka jaunāki vai vecāki jaunieši nevar nākt un būt kopā). “Kalnā” rīkotajos pasākumos esmu satikuši daudz un dažādus, interesantus un brīnišķīgus cilvēkus, bet viens no brīnišķīgākajiem cilvēkiem, ko Dievs man ļāva satikt, vienā no šiem pasākumiem, bija mans vīrs Sandris. Nu jau kopīgi audzinām dēliņu un esam priecīgi, ka kustība “Kalnā” joprojām aktīvi darbojas, lai gan pašiem vairs nesanāk apmeklēt pasākumus, taču vienmēr sekojam līdzi “Kalnā” pasākumu norisēm un attālināti priecājamies kopā ar visiem. Kustība “Kalnā” ir vieta, kur pabūt kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem, pavadīt laiku priekpilnā atmosfērā, saņemt Dieva žēlastības un ļauties dzīvot priekam!”
