Man bija tas prieks būt klāt ‘’Kalnā’’ pirmsākumos, kad no mazas sēkliņas, kas bija kā ideja iesēta Svētceļojuma laikā, tapa par realizētu aicinājumu. Pirms kādiem vairākiem gadiem tika iets Svētceļojumā uz Aglonu. Šajā grupā satiku daudz jaunus cilvēkus, kurus Baznīcā agrāk netiku redzējusi, vai arī nepamanīju. Šis Svētceļojums tiešām bija Svētīgs tieši iepazīstot jaunus cilvēkus, ar kuriem bija ļoti sirsnīga, viegla, draudzīga sadraudzība. Tāds Svētā Gara prieks, kad satiec ‘’savējos”, jo varēja just, ka esam +/- vienaudži, līdzīgi domājoši utt. Šīs (jaunās) sastaptās kompānijas vidū bija Rihards, Liene, Aija un Santa. Pēc šī Svētceļojuma Rihards mūs paaicināja uz tikšanos, jo Viņa Sirdī bija dzimusi ideja, ar kuru tad Viņš vēlējās padalīties tuvāk.
Zinu, cik ļoti spēcīgi vari būt aizrauts ar to, ka tieši Svētceļojumā Dievs ieliek kādu īpašu aicinājuma nodoma realizēšanu. Tā piemēram esmu iestājusies RARZĪ, tā esmu kādu ilgi sevī nesušu uzdevumu lūgšanā nobriedinājusi, līdz tam, ka to kļūst iespējams realizēt.
Tā arī šeit, bija skaisti vērot, cik Dievs bija spēcīgi uzrunājis Rihardu par tādas sadraudzības platformas izveidi Katoļu Baznīcā. Tajā laikā bija jauniešiem tikšanās vieta, bet tādiem jau ‘’nobriedušākiem’’ jauniem cilvēkiem, kur satikties, neformālā gaisotnē būt, dalīties, noklausīties kādu saturīgu liecību, vai vienk. kopā pabūt, vēl nebija. Bija dažādas lūgšanu kopienas, grupas, iespējas piedalīties rekolekcijās utt., bet tāda ekumēniski atvērta sadraudzībai vieta ar dažādu pasākumu klāstu bija kas jauns un brīva niša.
Viņš padalījās par šo jaunpiedzimušo vīziju, tāds mazliet apjucis par to, kā to realizēt, lūdza mūs tikko Svētceļojumā iepazītās būtnes sagatavot savu refleksiju par šo ideju.
Protams bijām pilnīgi vienisprātis, ka šī ideja ir brīnišķīga, bet sapratām, ka tā realizēšanai ir nepieciešami dažādi resursi – kā komanda, kas patstāvīgi dara/ organizē, telpas, laiks utt. Tā mēs sākām lūgties par to, vienoties par kopēju redzējumu…nosaukumu un visiem tālāk jau ar šī projekta iedzīvināšanas plāna punktiem.
Jā, tas protams ir veselas liecības vērts stāsts. Zinu, ka tas ir skaists Dieva Plāns, kā Viņš mūs vadīja, kā caur šo “Kalnā” izveidošanos pie katra no iesaistītajām pusēm ir īpaši strādājis, slīpējis, mainījis utt.
Šī sākotnējā vīzija apauga ar ļoti daudz skaistiem notikumiem, tikšanām, sarunām, kopību, jaunām patiesām draudzībām. Kalnā izjutu to, ka Baznīca ir viena liela Dieva ģimene, un Debesu Tēva ilgas, lai mēs brāļi un māsas iepazīstam viens otru un lai arī tie, kas apzināti vai neapzināti ilgojas pēc Viņa, varētu tikt maigi, caur sadraudzību pievesti, lai varētu mērot šo kopējo ceļu, kuras Mērķis ir Kalna virsotne, no kura paveras plašumi, tālienes un pats svarīgākais Personīga satikšanās ar Kristu.
Arī tagad, kad vairs neesmu piesaistīta pie organizatoriskām lietām, Kalnā kalpojumu atceros ar patiesu prieku, kas ir mācījis mani, piepildījis un devis gandarījumu. Ir liels prieks, ka jebkurš var iesaistīties sajutis aicinājumu un ar atbildību sirdī redz to, kā iespēju arī nest Labo vēsti! Ļoti priecājos, kā Svētais Gars darbojas un viss mainās un aizvien jauni cilvēki var iepazīties, iesaistīties un atvērties jauniem izaicinājumiem un sadraudzībai. Lai Dievs turpina savu iesākto un pilnveido ‘’Kalnā’’ iespējas sapulcināt aizvien jaunus Dieva bērnus savā patvērumā, lai Slavētu un Līksmotu!!!